Lauku atbalsta dienests (LAD) ir papildinājis informāciju par to, kā lauksaimniekam jārīkojas, lai saglabātu Eiropas Savienības (ES) un valsts atbalstu par sausuma dēļ cietušajām kultūraugu platībām, aģentūru LETA informēja LAD pārstāvji.

Saskaņā ar LAD sniegto informāciju, gadījumos, kad lauksaimnieks izar iepriekš iesēto kultūraugu un tās vietā iesēj citu, lai saņemtu specifisko atbalsta maksājumu – brīvprātīgo saistīto atbalstu, maksājumu par vidi saudzējošām dārzkopības metodēm vai bioloģisko lauksaimniecību – ir jāraksta iesniegums Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā ar skaidrojumu par kultūraugu nomaiņu.

Tāpat LAD lūdz lauksaimniekus veikt foto fiksāciju ar divām līdz trim fotogrāfijām no dažādām lauka vietām (ar koordinātām vai identificējamiem objektiem – kokiem, stabiem, ēkām). Kultūras kodu Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā nevajag mainīt. Iesniegums jāiesniedz sadaļā “Pievienot dokumentus”.

Ja lauksaimnieks atstāj sākotnēji iesēto kultūraugu, tad par deklarētājiem iesētajiem un šobrīd slikti izaugušajiem kultūraugiem kods sistēmā nav jāmaina. Šādā gadījumā tiks saglabāts arī specifiskais ar konkrēto kultūraugu saistītais maksājums.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Krīzes vadības padome otrdien, 26.jūnijā, nolēma situāciju lauksaimniecībā saistībā ar sausumu noteikt kā valsts mēroga dabas katastrofu.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) skaidroja, ka Krīzes vadības padome neatbalsta ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā, jo tas nav nepieciešams, ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisīto seku dēļ nav jāpiemēro atbalsta instrumenti ārpus spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tā vietā, iepazīstoties ar aktuālo situāciju nozarē, nolemts izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā. Šāds statuss ļauj rīkoties un palīdzēt lauksaimniekiem atbilstoši konkrētajai situācijai.

Krīzes vadības padomes lēmums lauksaimniekiem, kuru sadarbības līgumos būs paredzētas atkāpes saistību izpildē saistībā ar nepārvaramas varas vai “force majeure” apstākļiem, atvieglos šīs nepārvaramās varas vai “force majeure” apstākļu iestāšanos pamatošanu. Tāpat arī iestādes, kuras administrē un kontrolē, kā lauksaimnieki ievieš valsts un Eiropas Savienības atbalsta pasākumus, ņems vērā situāciju un lauksaimniekiem nepiemēros soda sankcijas.

Tāpat vēstīts, ka no sausuma cietušas lopkopības, graudkopības, augļkopības un dārzeņkopības saimniecības.

LETA