Aicināti piedalīties aptaujā par ES lauksaimniecību nākotnē

Eiropas Komisija (EK) šonedēļ sākusi aptauju internetā par Eiropas Savienības (ES) kopējās lauksaimniecības politikas darbību un priekšlikumiem tās uzlabošanai, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā.

Aptaujā iekļauti 34 jautājumi par lauku politikas galvenajiem uzdevumiem, kā arī par to, kas visvairāk traucē kļūt par lauksaimnieku, pēc kādiem kritērijiem būtu jāpiešķir tiešie maksājumi u.c. jautājumi.

Aptaujā līdz šā gada 2.maijam aicināts piedalīties ikviens interesents

Aptauja pieejama vietnē šeit

Jau ziņots, ka gada pirmajā pusē visā ES notiks sabiedriskās diskusijas par kopējo lauksaimniecības politiku 2020.-2024.gadam, savukārt gada beigās Eiropas Komisija sola sagatavot dokumentu, kurā tiks iezīmēti galvenie akcenti.

Iepriekš EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers norādīja, ka kopēja lauksaimniecības politikas prioritāte ir sistēmas vienkāršošana un modernizēšana, galvenie risināmie kopējās politikas uzdevumi ir pārtikas drošība, vides aizsardzība un klimata pārmaiņu mazināšana.

Līdzīgs uzskats ir arī ES lauksaimniecības komisāram Filam Hoganam, kurš norādījis, ka nākotnes politikā jābūt jauniem instrumentiem, kas palīdz zemniekiem izvairīties no krīzēm, dod lielāku motivāciju saimniecību ilgtspējai un atbalsta jaunos lauksaimniekus.

Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem

Hogans akcentēja arī grūtības, ar kurām saskaras jaunāki cilvēki, ieejot nozarē, norādot, ka ES būtu jādara vairāk, lai uzlabotu kredītu pieejamību un samazinātu administratīvo slogu. 2013.gadā no 22 miljoniem ES lauksaimnieku tikai 6% bija jaunāki par 35 gadiem, savukārt vairāk nekā 55% bija vecāki par 55 gadiem.

EK Komunikācijas dokumentu par nākotnes kopējo lauksaimniecības politiku plāno iesniegt 2017.gada rudenī, bet priekšlikumus tiesību aktu sagatavošanai EK plāno sagatavot 2018.gada sākumā.

Tikmēr līdz tam laikam Latvijas lauksaimnieku pārstāvjiem un politikas veidotājiem jāspēj pārliecināt kolēģus Briselē par taisnīgāku tiešo maksājumu ieviešanu jau no 2020.gada.

Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir vieni no zemākajiem

Kā ziņots, tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir vieni no zemākajiem, pērn nepārsniedzot 58 eiro par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro par hektāru. Tomēr tiešmaksājumi tiek palielināti katru gadu, 2019.gadā sasniedzot vairāk nekā 190 eiro par hektāru.

Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanas nepieciešamība aktualizējās pēc jaunāko reformu ieviešanas 2013.gadā, jo procesā tika konstatēti vairāki pasākumi un atbalsta instrumenti, kuri sagādāja grūtības visu ES valstu zemniekiem.

LETA