Lems par iniciatīvas “Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem” nodošanu Tautsaimniecības komisijā

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē trešdien, visticamāk, lems par parlamentā iesniegto kolektīvo iniciatīvu “Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem”, ar kuru aicināts izbeigt zemes iztirgošanu ārzemniekiem un starptautiskajiem investīciju fondiem, un tās nodošanu Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijai.

Saeimas deputātiem, kā arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē klātesošajiem ministriju pārstāvjiem iepriekš bija šaubas par iespēju īstenot parlamentā iesniegto iniciatīvu..

Lai arī komisijas deputāti pauda šaubas par iespējām iniciatīvu īstenot tādā formā, kādā tā ir iesniegta Saeimā, deputāti konceptuāli vienojās iniciatīvu nodot Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijai, kura pašlaik jau strādā pie likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”.

Biedrības “Zemnieku Saeima” pārstāvis Mārtiņš Trons deputātiem pastāstīja, ka pašlaik jau 16% Latvijas zemes pieder ārzemniekiem, savukārt ir novadi, kur šis rādītājs sasniedz pat 30%. Kā pozitīvo piemēru zemes tirgošanā viņš minēja Franciju, kur jau 50 gadus ir izstrādāti veiksmīgi kritēriji lauksaimniecības zemes iegādei. Trons aicināja arī Latviju sekot šim piemēram.

Saeimas deputāta Armanda Krauzes (ZZS) izveidotajā iniciatīvā, kuru viņš izstrādāja tad, kad vēl nestrādāja parlamentā, pausts “aicinu Saeimas deputātus izsludināt tautas nobalsošanu, lai noteiktu, ka Latvijā lauksaimniecības un meža zeme var piederēt tikai Latvijas pilsoņiem vai komersantiem, kas 100% pieder Latvijas pilsoņiem”.

Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis (ZZS) deputātiem skaidroja, ka saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) direktīvām, Latvijai vairs nav tiesību īpaši regulēt pircējus, nosakot aizliegumus, kādi tie paredzēti Saeimā iesniegtajā iniciatīvā.

“Šo jautājumu regulē likums par zemes privatizāciju lauku apvidos. Līdz ar mūsu iestāšanos ES tika noteikts pārejas periods – septiņus gadus zemi iegādāties īpašumā tiesības ir tikai Latvijas pilsoņiem, pēc tam bija iespējams pagarināt periodu par trīs gadiem, ko Latvija izdarīja. Pārejas periods beidzās 2013.gadā. Pēc tam tika noteikti kritēriji, kādam jābūt pircējam, lai iegādātos zemi. Viens no tiem ir – lauksaimniecības zemes pircējam jābūt atbilstošai izglītībai par ko gan Eiropas Komisija ir vērsusies pret Latviju, un mums nāksies šo kritēriju izņemt,” sacīja Arnītis.

Viņš arī norādīja, ka jāatceras vēl tas, ka Latvija šogad pievienojusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD), kuras līgumā pausts, ka Latvija neliks šķēršļus brīvai kapitāla plūsmai – sākot ar 2019.gadu arī OECD valstu pilsoņiem būs jāatļauj iegādāties zeme.

“Ja vēlamies ieviest šo iniciatīvu, jāmaina visi spēkā esošie līgumi,” norādīja ZM parlamentārais sekretārs, ierosinot iniciatīvu skatīt šo jautājumu kopā ar jau atvērto likumu, kuru pašlaik vērtē Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Arnītis arī norādīja, ka līgumu maiņa varētu būt neiespējama, un tam varētu sekot sankcijas.

Uz deputāta Gunāra Kūtra (“No sirds Latvijai”) aicinājumu salīdzināt situāciju ar citām valstīm, Arnītis klāstīja, ka citās ES valstīs nav šādu aizliegumu, bet ir atsevišķi elementi, kas atļauj īpašas tiesības atsevišķām kopienām. Viņš uzsvēra, ka ja Latvijas pilsonis vēlētos iegādāties zemi citā valstī, tas viņam “nebūtu neiespējami, jo ir dažādi veidi un procedūras kā to darīt”.

BNS