Lauksaimniekiem paplašina atbalstus ES programmā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”
Lai paplašinātu lauksaimnieku iespējas saņemt atbalstu pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”, ņemot vērā arī līdzšinējo projektu īstenošanas pieredzi, valdība apstiprinājusi redakcionālus un tehniskus precizējumus kārtībā par valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta piešķiršanu.
Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, ņemot vērā smago situāciju lauksaimniecībā, īpaši piena sektorā, noteikumi papildināti ar nosacījumu, ka pretendentiem, kas īsteno projektu piena lopkopības nozarē, nepiemēro ekonomiskā mērķa sasniegšanu. Tas nozīmē, ka minētie pretendenti projektā var izvēlēties sasniegt citu mērķi, piemēram, palielināt ražošanas efektivitāti.
Tāpat veiktas izmaiņas saistībā ar atkāpi projekta mērķa īstenošanā. Tā kā 2014.gadā noteiktie Krievijas importa ierobežojumi nopietni ietekmējuši Latvijas iekšējo tirgu, noteikumi papildināti ar apakšpunktu, paredzot pieļaut atkāpi mērķu sasniegšanā, ja saimnieciskajā darbībā ir radušās būtiskas izmaiņas nepārvaramas varas un no pretendenta neatkarīgu iemeslu dēļ.
Pasākumā atbalstu ar lielāku intensitāti varēs saņemt arī gados jauni lauksaimnieki, kas pārņēmuši lauku saimniecību vadītāja statusā ar vairāk nekā 51% kapitāldaļu. Tāpat noteikts, ka jaunas fermas finansējumu bioloģiskajiem zemniekiem piešķir, ja govju stāvvietu skaits pēc projekta īstenošanas ir vismaz 30 līdzšinējo 50 vienību vietā, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, ka šiem zemniekiem saimniecībās pārsvarā ir mazāk nekā 50 govju.
Tāpat veiktas izmaiņas arī saistībā ar projektu izvērtēšanu. Līdz šim Lauku atbalsta dienests vērtēja atbalsta pretendenta finanšu rādītājus par uzņēmuma pēdējo noslēgto saimniecisko gadu. Tomēr, tā kā lauksaimniecības nozarē saimniecības gadā var būtiski atšķirties ražas pieaugums, nav pamatoti izdarīt prognozes par turpmākajiem plānošanas gadiem, ņemot par pamatu tikai pēdējo noslēgto gadu. Tādēļ noteikts, ka finanšu informācijai tiek ņemti vērā trīs pēdējie noslēgtie gadi.
Veiktas izmaiņas arī maksimālajās attiecināmajās izmaksās kooperatīviem un lauku saimniecībām, īstenojot lauksaimniecības infrastruktūras attīstības projektu un nosakot, ka tās nepārsniedz 10 000 eiro līdzšinējo 30 000 eiro vietā.
Ņemot vērā nevalstisko organizāciju priekšlikumus, noteikumi papildināti ar apakšpunktu, ka uz atbalstu varēs pretendēt lauksaimniecības nozares valsts zinātniskās institūcijas, ja tās atbilst attiecīgas Eiropas Parlamenta regulas nosacījumiem.
Kā ziņots, 2014.-2020.gada plānošanas periodā atbalsta saņēmējiem pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” būs pieejams finansējums 490 miljonu eiro apmērā, no kura 343 miljoni ir Eiropas Savienības fonda ELFLA finansējums un 147 miljoni – valsts finansējums.
BNS
