PVD šogad neplāno palielināt pārbaužu skaitu pārtikas apritē iesaistītajos uzņēmumos

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu neplāno palielināt pārbaužu skaitu pārtikas apritē iesaistītajos uzņēmumos, intervijā aģentūrai BNS sacīja PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

“Pārbaužu skaitu nav plānots palielināt. Pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pārbaužu skaits pat nedaudz samazinājās. Gadā veicam aptuveni 40 tūkstošus pārbaužu pārtikas uzņēmumos, bet bez tā mums vēl ir daudz citu funkciju, kurām nepieciešami resursi, piemēram, Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanas pasākumi,” teica Balodis.

Viņš piebilda, ka PVD uzraudzības programmas ir veidotas tā, lai sasniegtu galveno mērķi – produktu drošumu, tostarp lielākā ir atliekvielu kontroles programma, seko pesticīdu kontroles un mikrobioloģiskās kontroles programmas. “Minētās lielās programmas ir nepieciešamas, lai no Latvijas vispār varētu kaut ko izvest uz citām valstīm. Eiropas Savienībā ir jābūt konkrētā apjomā atliekvielu un pesticīdu programmai, bet arī trešās valstīs, piemēram, Krievija skatās, kā mēs kontrolējam, piemēram, benzopirēnu, dioksīnus zivīs. Ja mēs kaut ko nekontrolējam, ir kārtējais arguments, lai kaut ko neļautu. Tāpēc savus resursus izmantojam, lai nosegtu prioritātes,” teica Balodis.

Tāpat viņš minēja, ka PVD uzdevums ir pārbaudīt arī produktu marķējumus, tāpēc, ja pēc pārtikas produktu drošības pārbaudēm pāri paliek nauda, PVD var veikt pārbaudes arī uz viltojumiem. “Ir jānosaka prioritātes – vai prioritāte ir pārtikas drošums, jo viltojums ne vienmēr apdraud patērētāja veselību, bet toksiskas piedevas gan var būt,” uzsvēra PVD ģenerāldirektors.

BNS